SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projektu Nr. 1.1.1.1/18/A/023

08.07.2020.

SIA EKJU sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes institūtu turpina projekta Nr. 1.1.1.1/18/A/023 “Līmēšanas un impregnēšanas procesu izpēte jaunu liekti līmēto koksnes produktu ražošanas attīstībai” īstenošanu.

Sadarbības partneri ir strādājuši pie Projekta 1.2. un 1.3. apakšdarbībām.

Saskaņā ar 1.2. sadaļas darba plānu veikta koksnes lamellu salīmēšana ar 3 izvēlētām vienkomponenta PU līmēm un vienu PVA līmi un pārbaudīta līmējuma izturība atkarībā no 1) koksnes mitruma pirms līmes uzklāšanas, 2) uzreiz pēc spiediena noņemšanas līmēšanas procesā, 3) pēc iedarbības ar ūdeni. Novērtēta gadskārtu novietojuma pret lamellu virsmu un koksnes blīvuma ietekme uz līmējuma kvalitāti. Kopumā tika salīmēti un pārbaudīti 215 paraugi. Līmējuma kvalitāte noteikta ar stiepes-bīdes testu atbilstoši modificētam EN 205 standartam, analizējot bīdes stiprības vērtības un līmes šuves sagrūšanas pa koksni īpatsvaru. Secināts, ka visu līmju gadījumos: 1) gadskārtu virziens nav noteicošais faktors labas līmējuma kvalitātes nodrošināšanai; 2) koksnes blīvums robežās no 0.35 līdz 0.50 g/cm3 nav noteicošais faktors labas līmējuma stiprības nodrošināšanai; 3) koksne līdzsvara mitruma diapazonā no 10 līdz 16 % uzrāda labas līmējuma stiprības īpašības; 4) ļoti svarīgi ir pievērst uzmanību pareizam lamellu sasvstarpējam novietojumam, lai vides mitruma izmaiņu gadījumā lamellu deformācijas netraucētu laba kontakta nodrošināšanu. 

Balstoties uz iegūtiem rezultātiem, izvēlētas divas perspektīvākās PU līmes turpmākai liekti līmētu produktu izpētei. 

1.3. Līmētu modeļparaugu impregnēšanas izpēte laboratorijā.

Tiek veikti eksperimenti atbilstoši sadaļas 1.3. uzdevumiem.

Noteikta līmējuma stiprība ar vakuuma-spiediena metodi impregnētiem paraugiem pēc piesūcināšanas ar ūdeni.   Visu līmju gadījumā pēc impregnēšanas un izžāvēšanas tiek atgūta sākotnējā stiprība, līdz ar to var secināt, ka impregnēšanas procesam ir minimāla ietekme uz gala produkta līmējuma mehānisko stiprību. Turpretī, slapju paraugu līmējumu stiprība tūlīt pēc impregnēšanas bija par 40-60% zemāka, tomēr žūstot adhēzija starp līmi un koksni pilnībā atjaunojās. Ar izvēlētām divām līmēm salīmētiem paraugiem veikts delaminēšanās tests pēc modificētas EN 302-2 standartā paredzētas metodikas. Tika novērota tendence, ka paraugu briešanas/rukšanas radīto stresu rezultātā atlīmēšanās riskam vairāk pakļautas līmes šuves, kurām bijis ilgākais atvērtais laiks.

Ar izvēlētām 2 līmēm salīmētie paraugi (5 lamellu kārtas) impregnēti ar koksnes aizsardzības līdzekļa darba šķīdumu, un tiek gatavoti paraugi biocīda sadalījuma kvantitatīvai analīzei, lai novērtētu līmes šuves, kā arī lamellu koksnes izcelsmes vietas stumbrā (kodols – aplieva) ietekmi uz biocīda sadalījumu.

Uzsākti darbi par līmes uznešanas dizainu. Divām izvēlētajām līmēm noskaidrota līmes šuves platuma un uzklātās līmes joslas parametru (mg/mm; platums (mm)) savstarpējā saistība.