Projekta Nr. 1.2.1.1/18/A/004 „Lineļļas krāsas uzklāšanas sistēmas nosacījumu padziļināta izpēte"

27.07.2020.

1.       Izmantojot iepriekšējā atskaitē aprakstītās metodes, pabeigta gada laikā radušos izmaiņu izvērtēšana āra testa paraugiem, kurā āra apstākļiem tiek pakļauti paraugi ar 3 dažādiem lineļļas pārklājumiem un katram pārklājumam ir divas paraugu sērijas ar atšķirīgu pārklājuma kārtu skaitu.

Pēc gada āra apstākļos kopējās krāsas izmaiņas visu krāsu gadījumā ir ļoti līdzīgas, un neatšķiras paraugiem ar dažādu uzklāto pārklājumu kārtu skaitu. Tomēr paraugiem, kuri ir pārklāti ar abām lineļļas krāsām. Krāsas izmaiņas pēc maksimālo vērtību sasniegšanas, kas tika novērotas pēc deviņiem mēnešiem, atkal bija samazinājušās, mērījumus veicot pēc gada. Lineļļas ūdens emulsijas gadījumā arī pēc gada ir vērojams neliels krāsas izmaiņu pieaugums. Krāsas izmaiņu samazinājums paraugiem ar lineļļas krāsām galvenokārt ir saistīts ar izmaiņām krāsas gaišuma komponentē.

2.       Pabeigts mākslīgās novecināšanas kameras tests, kurā tādas pašas paraugu sērijas, kā āra testā, tika pakļautas LVS EN 927-6 standartā paredzētajai novecināšanas procedūrai, kas iekļauj ciklisku apstarošanu ar UV starojumu un tai sekojošu apsmidzināšanu ar ūdeni. Testa ilgums bija 1000 stundas.

Līdzīgi kā āra testā, arī kameras testā netika novērotas būtiskas atšķirības krāsu izmaiņās starp paraugu sērijām ar vienādiem pārklājumiem, bet dažādu pārklājuma kārtu skaitu. Salīdzinot krāsas, mazākās krāsu izmaiņas bija paraugiem ar pelēko lineļļas krāsu, bet abām pārējām krāsām izmaiņas bija diezgan līdzīgas.

3.       Veikti eksperimenti, lai noskaidrotu koksnes mitruma ietekmi uz lineļļa krāsas iesūkšanos. Paraugi izturēti pie trīs dažādiem gaisa relatīvajiem mitrumiem (RH 65%, 75%, 85%) līdz līdzsvara mitruma sasniegšanai. Paraugu vidējie līdzsvara mitrumi attiecīgi bija 10.3%, 12.6% un 15.5%. Iepriekš nosvērtiem paraugiem ar pārklājamo virsmu 50 × 85 mm istabas apstākļos tika uzklāta pelēkā lineļļas krāsas (530 ± 30 g/m2) un pēc 5 vai 20 minūtēm neiesūkusies krāsa tika noslaucīta un, atkārtoti nosverot paraugu, noskaidrots koksnē iesūkušās krāsas daudzums.

Lai arī paraugos, kas bija kondicionēti pie RH 75% un RH 85%, krāsa bija iesūkusies nedaudz vairāk pie abiem iesūkšanās laikiem, tomēr, rezultātu lielās izkliedes dēļ, nevar secināt, ka paaugstināts koksnes mitrums pētītajās robežās būtiski uzlabo lineļļas krāsas iesūkšanos.

4.       Analizējot gadskārtu virziena ietekmi, būtiskas atšķirības netika novērotas arī starp paraugu grupām ar radiālu paraugu virsmu un virsmu, pret kuru gadskārtas atradās zināmā leņķī. Toties tika novērota vidēji cieša korelācija (korelācijas koeficients r > 5) starp paraugu masu un iesūkušos krāsas daudzumu.

5.       Melnai un pelēkai lineļļas krāsām žūšanas dinamika tika salīdzināta, sekojot ķīmiskā sastāva izmaiņām infrasarkanā starojuma absorbcijas spektros (FTIR-ATR). Rezultāti parāda, ka ar žūšanu saistītās ķīmiskās reakcijas pelēkajai lineļļas krāsai notiek ātrāk nekā melnajai. Tas varētu liecināt, ka pelēkajai lineļļas krāsai ir augstāka sikatīva efektivitāte.

Turpinās darbi, lai noskaidrotu laika perioda no ēvelēšanas līdz krāsas uzklāšanai ietekmi uz krāsas iesūkšanos koksnē un  dažādu gaismas starojuma veidu ietekmi uz krāsas žūšanas iniciēšanu (UV lampas, redzamā gaisma, infrasarkanais starojums).